Akadēmiskais centrs
Daudziem tā ir vieta, kur dzimst un nostiprinās sapņi par gaišo nākotni, kas saistīta ar nākamo profesiju, jeb turpmāko dzīvi. Kā zināms, tieši par šīm kojām ir visvairāk dažādu nostāstu un spilgtu atmiņu, kas klīst no vienas paaudzes uz nākamo...
Vieni no pašiem populārākajiem jautājumiem visos laikos, uzsākot studijas ir: „Kur dzīvosi? Tu no kojām?” un līdzīgi jautājumi, kas, protams, rosina prasītāja iztēli, rada ilūzijas, mūžsenos nostāstus un „teikas” par un ap dzīvi, sadzīvi kojās. Cik pierasti un tipiski jautājumi, tik netipiskas un oriģinālas atbildes... Jā, katram, kas mīt dienesta viesnīcā, ir kāds smieklu, pārdzīvojumu, prieka un arī skumju stāsts, kas saistīts ar šo noslēpumiem un mītiem apvīto dzīvi.
Kojās sastopas un sadzīvo ne vien studenti, bet arī viņos mītošās kultūras, dzīves uztveres, uzskati, kas kopā veido īsti „studentisko” dzīves uztveri.
Runājot par kojām kā tādām, kārtējo reizi pierādās viedās domas, par to, ka vērtība ir saturā nevis formā. Katrs, kas kaut uz mirkli ir pabijis šajā namā, piedalījies kādā atpūtas vakarā pie draugiem, kursa biedriem vai tikai tajā dienā sastapta cilvēka, nenoliegs to, ka studenti ir tie, kas piešķir vērtību.
Uz dzīvi dienesta viesnīcā mēs varam palūkoties dažādi, piemēram, kā uz kulinārijas brīnumzemi. Tieši tā, jo daudziem kojas ir un paliks kā jaunu ēdienu radīšanas un izmēģinājuma poligons, kurā fizikas likumi nedarbojas vai vienkārši ir apturēti. Šī apgalvojuma patiesumu pierāda fakts, ka daudziem tieši kojas ir pirmā vieta, kurā tiek ņemta rokā panna vai ieslēgta gāzes plīts. Tātad rodas gan jauni kulinārijas brīnumi, gan jaunas garšas izjūtas, kas paliek apziņā uz ilgāku laiku. Protams, tas rada arī pa kādam stāstam, ko stāstīt saviem draugiem, vēlāk bērniem un mazbērniem, kas kādudien, iespējams, izvēlēsies tieši to pašu izglītības ceļu, ko esi izvēlējies Tu...
Diemžēl, ir arī daļa kojās mītošo indivīdu, kas laiku pavada sūdzoties par lietām un apstākļiem, bet neko nedara, lai lietas „ņemtu” savās rokās un situāciju uzlabotu. Viņiem nav spilgtu atmiņu par savu pagaidu mītnes vietu, kas spēj nest arī prieku un gandarījumu par studiju gadiem, ko pieredzējuši cilvēki dēvē par labākajiem savā dzīvē. Tāpēc būtu labi, ja cilvēks biežāk uz to paraudzītos ar gaišu, cerību pilnu skatienu, kas nestu prieku ne vien viņam pašam, bet arī apkārtējiem kolēģiem, draugiem, cilvēkiem...
Dzīve dienesta viesnīcā sniedz arī apbrīnojamas atziņas par dzīvi, draudzību un, protams, mīlestību. Šī vieta ir kontrasts ar pierastajai mājas atmosfērai, ko piepildīja tik pierastie un iemīlētie cilvēki, viņu soļi, domas un vārdi, taču te Tev dota iespēja pašam nostāties uz savām kājām, izslieties pretī Saulei un saprast patiesās vērtības... Daudziem kojas paliks atmiņā tieši ar vakariem, kas neatkārtojami pavadīti draugu lokā, un kuros ir radusies ne viena vien dzīves teorija, atziņa vai vienkārša „prātuļošana” par kādu pasaulīgu vai garīgu tēmu. Daudziem šie vakari ir un paliks zelta vērti, jo patiesās vērtības cilvēks mēdz apzināties tikai ar laiku, par kura trūkumu mēs tik bieži sūdzamies.
Šo rakstu varētu turpināt un papildināt katrs, kuram dzīves biogrāfijā vai atmiņā ir palikusi vai vēl turpina būt šī maģiskā vieta – Latvijas Universitātes dienesta viesnīca Tālivalža ielā 1b...
Vieni no pašiem populārākajiem jautājumiem visos laikos, uzsākot studijas ir: „Kur dzīvosi? Tu no kojām?” un līdzīgi jautājumi, kas, protams, rosina prasītāja iztēli, rada ilūzijas, mūžsenos nostāstus un „teikas” par un ap dzīvi, sadzīvi kojās. Cik pierasti un tipiski jautājumi, tik netipiskas un oriģinālas atbildes... Jā, katram, kas mīt dienesta viesnīcā, ir kāds smieklu, pārdzīvojumu, prieka un arī skumju stāsts, kas saistīts ar šo noslēpumiem un mītiem apvīto dzīvi.
Kojās sastopas un sadzīvo ne vien studenti, bet arī viņos mītošās kultūras, dzīves uztveres, uzskati, kas kopā veido īsti „studentisko” dzīves uztveri.
Runājot par kojām kā tādām, kārtējo reizi pierādās viedās domas, par to, ka vērtība ir saturā nevis formā. Katrs, kas kaut uz mirkli ir pabijis šajā namā, piedalījies kādā atpūtas vakarā pie draugiem, kursa biedriem vai tikai tajā dienā sastapta cilvēka, nenoliegs to, ka studenti ir tie, kas piešķir vērtību.
Uz dzīvi dienesta viesnīcā mēs varam palūkoties dažādi, piemēram, kā uz kulinārijas brīnumzemi. Tieši tā, jo daudziem kojas ir un paliks kā jaunu ēdienu radīšanas un izmēģinājuma poligons, kurā fizikas likumi nedarbojas vai vienkārši ir apturēti. Šī apgalvojuma patiesumu pierāda fakts, ka daudziem tieši kojas ir pirmā vieta, kurā tiek ņemta rokā panna vai ieslēgta gāzes plīts. Tātad rodas gan jauni kulinārijas brīnumi, gan jaunas garšas izjūtas, kas paliek apziņā uz ilgāku laiku. Protams, tas rada arī pa kādam stāstam, ko stāstīt saviem draugiem, vēlāk bērniem un mazbērniem, kas kādudien, iespējams, izvēlēsies tieši to pašu izglītības ceļu, ko esi izvēlējies Tu...
Diemžēl, ir arī daļa kojās mītošo indivīdu, kas laiku pavada sūdzoties par lietām un apstākļiem, bet neko nedara, lai lietas „ņemtu” savās rokās un situāciju uzlabotu. Viņiem nav spilgtu atmiņu par savu pagaidu mītnes vietu, kas spēj nest arī prieku un gandarījumu par studiju gadiem, ko pieredzējuši cilvēki dēvē par labākajiem savā dzīvē. Tāpēc būtu labi, ja cilvēks biežāk uz to paraudzītos ar gaišu, cerību pilnu skatienu, kas nestu prieku ne vien viņam pašam, bet arī apkārtējiem kolēģiem, draugiem, cilvēkiem...
Dzīve dienesta viesnīcā sniedz arī apbrīnojamas atziņas par dzīvi, draudzību un, protams, mīlestību. Šī vieta ir kontrasts ar pierastajai mājas atmosfērai, ko piepildīja tik pierastie un iemīlētie cilvēki, viņu soļi, domas un vārdi, taču te Tev dota iespēja pašam nostāties uz savām kājām, izslieties pretī Saulei un saprast patiesās vērtības... Daudziem kojas paliks atmiņā tieši ar vakariem, kas neatkārtojami pavadīti draugu lokā, un kuros ir radusies ne viena vien dzīves teorija, atziņa vai vienkārša „prātuļošana” par kādu pasaulīgu vai garīgu tēmu. Daudziem šie vakari ir un paliks zelta vērti, jo patiesās vērtības cilvēks mēdz apzināties tikai ar laiku, par kura trūkumu mēs tik bieži sūdzamies.
Šo rakstu varētu turpināt un papildināt katrs, kuram dzīves biogrāfijā vai atmiņā ir palikusi vai vēl turpina būt šī maģiskā vieta – Latvijas Universitātes dienesta viesnīca Tālivalža ielā 1b...
 Tālivalža ielā 1b daudziem bijušajiem un esošajiem Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem (un ne tikai, jo te dzīvo arī Moderno valodu, Vēstures un filozofijas fakultātes studenti, kā arī citi mūsu sabiedrības locekļi) ir kas vairāk par vienkāršu pagaidu apmešanās vietu, dzīvojot, mācoties un, protams, atpūšoties Rīgā.){kind=link}