TIPS & TRICKS LU JF PIRMKURSNIEKIEM III daļa: Ievads izspēlēs

Tiesas procesa izspēles ir sacensības, kas vilina ikkatru jurisprudences studentu. Šajā rakstā iesniegsim nelielu ieskatu tiesas procesa izspēļu būtībā un dažos vispārīgos aspektos, bet visai drīz arī taps šī raksta turpinājums par ceļu no kāzusa izlasīšanas līdz dalībai mutvārdu procesā.

Piedalīties vai nepiedalīties tiesas procesa izspēlē: kāpēc dalība izspēlēs ir vērtīga?

Beāte: Domāju, ka dalība izspēlē ir noderīga teju katram studentam. Pirmkārt, tas ir izcils veids, kā uzlabot savas praktiskās un teorētiskās prasmes citviet, iespējams, nepieredzētas žūrijas priekšā. Izspēles vienkopus pulcē ne tikai jaunos tiesību zinātņu entuziastus, bet arī rūdītus profesionāļus, tādējādi kalpojot par izcilu augsni juridiskās kreativitātes izaugsmei. Otrkārt, no pavisam praktiska skatu punkta izspēles ir tas elements jaunā jurista pieredžu uzskaitījumā, kas izcelsies vienmēr un visur. Līdz ar to, manuprāt, izspēlēs piedalīties ir ne tikai vērtīgi, bet pat nepieciešami, lai veiksmīgi startētu citos ar jurista karjeru saistītos izaicinājumos. Visbeidzot, nedrīkst aizmirst, ka dalība izspēlēs paradoksāli ir arī laiks atpūtai! Protams, ka gatavošanās darbi ir grūti, tomēr izspēles vienmēr pavada sportisks gars un azarts, kur beigās uzvarētājs būs ikviens dalībnieks. Šādas aktivitātes mūsu laika stresiem pārblīvētajiem prātiem ir nenovērtējama vērtība.

Agris: Kā teica profesore Sanita Osipova Dišlera izspēles atklāšanā, izspēles ir juristu olimpiskās spēles. Izspēles ir unikāla iespēja vienlaikus ar citiem izspēles dalībniekiem veikt ārkārtīgi padziļinātu pētījumu un pēc tam sacensties, kurš ir bijis labāks pētnieks un kurš labāk prot pasniegt savus atklājumus. Ne vienmēr gan abas kategorijas materializējas vienā un tajā pašā uzvarētājā. Līdz ar to izspēles ir iespēja parādīt plašākai juristu sabiedrībai, uz ko esi spējīgs un kādiem izaicinājumiem esi gatavs. Ņemot vērā, ka jurisprudences studentu Latvijā ir simtiem, izspēles ir platforma, kur jau laikus var iepazīties ar mērķtiecīgiem nākotnes kolēģiem, kā arī pierādīt sevi jau atzītiem jomas profesionāļiem.

Kādās izspēlēs ir iespējams piedalīties?

    Beāte: Izspēles tiek rīkotas teju katrai tiesību nozarei. Nacionāla mēroga izspēļu Latvijā nav daudz, taču tendences liek domāt, ka to varētu kļūt tikai vairāk. Nacionālās izspēles noteikti ir priekšnosacījums starptautiskajām izspēlēm – tur saraksts gan ir tiešām garš un izvērsts, iespēju netrūkst. Līdz ar to iesākumam ieteiktu ņemt dalību kādā no nacionālajām izspēlēm, un gandrīz vai gribu teikt, ka vienalga, kurā nozarē – sākumā galvenais ir dabūt to āķi lūpā! Un, starp citu, nedrīkst aizmirst arī par iespēju piedalīties izspēlē kā daļai no organizatoru komandas. Arī izspēles organizēšana piedāvā lieliskas tīklošanās un pieredzes apmaiņas iespējas, turklāt nenoliedzami palīdzēs arī nākotnes dalībnieka lomās.

    Agris: Par Latvijā prestižāko izspēli ir uzskatāma Profesora Kārļa Dišlera tiesas procesa izspēle konstitucionālajās tiesībās, kas parasti norisinās rudens semestrī. Pēdējos gados ievērību izpelnās arī Tiesībsarga tiesas procesa izspēle cilvēktiesībās, kas notiek pavasara semestrī un, manuprāt, ir lieliska iespēja pirmo reizi uzdrīkstēties piedalīties tiesas procesa izspēlē. Pavasara semestrī parasti notiek arī Profesora Konstantīna Čakstes tiesas procesa izspēle civiltiesībās, kas pēdējā gadā īpaši izcēlās ar ģeniālām publikācijām kāzusa dalībnieku sociālajos tīklos. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes azotē atrodas arī Profesora Paula Minca tiesas procesa izspēle krimināltiesībās. Šīs ir uzskatāmas par “klasiskajām” izspēlēm, kuras norisinās jau vairākus gadus un kuras studenti jau mēnešiem iepriekš gaida.

Ir bijušas arī vairākas citas nacionāla mēroga tiesas procesa izspēles, piemēram, 2022. gadā Rīgas Stradiņa universitāte rīkoja tiesas procesa izspēli starptautiskajās publiskajās tiesībās. Ir bijusi arī izspēle administratīvajās tiesībās, taču tā jau vairākus gadus nav notikusi. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes sēžu protokolu arhīvā ir atrodamas ziņas, ka pirms vairākiem gadiem ir bijusi arī vēlme organizēt tiesas procesa izspēli vides tiesībās.

Kad nacionālā mēroga izspēles vairs nav svešas, tad ir iespēja pārstāvēt Latvijas Universitāti dažādās starptautiskās izspēlēs, piemēram, Teldera starptautiskā tiesas procesa izspēlē, Monro E. Praisa izspēlē mediju tiesībās, Villema K. Visa (Willem C. Wis)  starptautiskajā šķīrējtiesas izspēlē, Filipa K. Džesupa (Philip C. Jessup) starptautiskā tiesas procesa izspēlē, kā arī dažādās citās. Par starptautiskajām izspēlēm plašāk te: www.jf.lu.lv/en/studijas/tiesu-izspeles/starptautiskas-izspeles/

Kā veiksmīgi nokomplektēt komandu?

    Beāte: Laikam jāteic, ka atbilde šeit ir atkarīga no katra paša. Lai gan mana personīgā rekomendācija būtu necensties palikt savā komforta zonā, vienkārši izveidojot komandu ar draugiem no kursa, pilnībā saprotu vēlmi pēc drošības. Dalība izspēlē pati par sevi, vismaz sākotnēji, mēdz būt stresu un nedrošības pilna. Tomēr, manuprāt, izspēles cita starpā ir arī fantastiska iespēja uzrunāt jaunus cilvēkus un izveidot paliekošus kontaktus. Kopīga dalība izspēlē nenoliedzami būs atmiņa, ko visi atcerēsities vēl gadiem ilgi. Tāpēc drīzāk gribētu ieteikt visiem izkāpt no tās komforta zonas un censties izmantot šo iespēju ne tikai, lai spodrinātu savas profesionālās, bet arī sociālās iemaņas.

    Agris: Primāri būtu vēlams, lai komandas starpā valda uzticība un visi līdzvērtīgi piedalās rakstiskās daļas rakstīšanā un sagatavošanās procesā. Tādējādi būtu vēlams veidot komandu, paturot prātā, lai visi komandas biedri būtu uz viena viļņa attiecībā uz to, ko vēlas iegūt no izspēles. Ja būsi ārkārtīgi motivēts piedalīties, bet komandas biedri būs paslinkojuši, tad pēc tam būs rūgta pēcgarša. Kā no tā izvairīties? Atkarīgs no individuālās situācijas.

Kāda loma ir trenerim?

Beāte: Manā ieskatā treneris ir galvenais atbalsts neskaidrību momentos. Protams, katra trenera pieeja atšķiras, tāpat kā atšķiras katra komanda, izspēle un kāzuss. Līdz ar to nav iespējami vienādi risinājumi visām situācijām. Lielākoties izspēļu nolikumi neļauj trenerim uzņemties pārlieku lielu vadību pār komandas darbību, kas ir tikai pašsaprotami, jo darbam jānāk no komandas pašas. Treneris nedrīkst rakstīt darbu savas komandas vietā – drīkst tikai palīdzēt, daloties ar savu pieredzi un padomu par konkrētiem jautājumiem. Vēl būtiska ir trenera loma kā ''mazajam'' komandas ''menedžerim'' – bieži vien katrs komandas dalībnieks ir aizņemts ar sev iedalīto rakstisko un mutvārdu izspēles daļu, un šādās situācijās tikai treneris ir spējīgs objektīvi un ar skaidrību pavērties uz kopainu un salikt visu ''pa plauktiņiem'' arī lielajā bildē. 

    Agris: Manuprāt, trenera palīdzība ir ārkārtīgi nozīmīga, sperot pirmos soļos izspēļu lauciņā. Atceros, ka pirmajā izspēlē uzskatījām trenera nepieciešamību vien kā formalitāti, bet Dišlera izspēle pierādīja, ka treneris ir tas, kurš spēj komandu ievirzīt īstajā gultnē un nodod tālāk dažādas tiesas procesa izspēļu paražas, kuras ne vienmēr ir ierakstītas izspēles nolikumā vai pašsaprotamas.

Pirmkārt, treneris parasti ir persona ar bagātīgu izspēļu pieredzi, tāpēc treneris var nodot gan izspēļu zināšanas, gan kā lietpratējs no malas sniegt visvērtīgāko kritiku. Piemēram, attiecībā uz runas struktūru, komandas kopskatu, argumentācijas kvalitāti. Vienlaikus jāpatur prātā, ka treneris nebūs tas, kurš darīs darbu komandas vietā. Varētu pat teikt, ka trenerim ir delikāts uzdevums līdzsvarot savu vēlmi pēc iespējas labāk palīdzēt komandai un pienākumu ļaut komandai sagatavoties pašu spēkiem. Ir uzteicama izspēļu organizatoru prakse apkopot iespējamo treneru sarakstus, lai visiem izspēļu dalībniekiem ir iespēja piesaistīt iepriekšējo gadu uzvarētājus. Mans ieteikums būtu nebīties no treneru vārdam blakus pierakstītajiem tituliem un panākumiem, jo sadarbība ar treneri vislabāk palīdzēs saprast, kas ir nepieciešams, lai nākotnē arī pie sava vārda varētu pievienot līdzvērtīgus titulus.

Otrkārt, treneris ir atbalsta plecs. Nav noslēpums, ka, gatavojoties izspēlei, mēdz nākt domas, ka varbūt ir vērts visam gatavošanās procesam atmest ar roku. Šajā brīdī trenera loma ir sapurināt, palīdzēt izveidot ceļa karti gaidāmajiem darbiem un būt par uzticības personu, kas vislabāk saprot situāciju. Vienlaikus treneris arī disciplinē komandas darbību, liedzot paļauties uz vārdu “saies” un nosakot pietiekami motivējošus termiņus dažādiem sagatavošanās darbiem.

Jāatceras, ka treneri ir dažādi un katram ir sava pieeja komandas trenēšanai, tāpēc mans rakstītais ir jāuztver kritiski. Varētu teikt, ka nav vienas pareizās formulas komandas un trenera attiecību dinamikai, bet tā ir smalka saspēle starp komandas dalībnieku un trenera personībām un pieeju darbam.

Kā gatavošanās izspēlei ietekmēs tavu ikdienas noslodzi?

Beāte: Man šķiet uz šo jautājumu atbildēt ir ļoti sarežģīti, jo katrs šim procesam pieiet citādāk – līdzīgi kā studenti dažādi pieiet mācību procesam. Citam tas varētu paņemt ilgāku laiku, citam mazāku. Viens raksta studiju darbu jau janvārī, kamēr otrs attopas maijā. Un abi ir labi! Tomēr pilnīgi skaidrs ir tas, ka izspēle zināmu laiku paņems pilnīgi visiem, jo rakstiskā daļa principā ir tā paša studiju darba apjomā un, ja izdodas kvalificēties mutvārdu daļai, noteikti jāieplāno laiks treniņiem ar komandu. Protams, pavisam cits stāsts ir dalība starptautiskajās izspēlēs, kur jāievēro strikti termiņi un treneri mēdz būt universitātes pasniedzēji. Tā jau ir cita līmeņa spēle, par kuru vēl nevaru ziņot. Visā visumā domāju, ka ar uzcītīgu kalendāra un laika plānošanas disciplīnu, paveicams ir jebkas!

Agris: Tas ir ārkārtīgi atkarīgs no tā, kāds ir komandas mērķis, piedaloties izspēlē. Ja komanda vēlas tīri saprast, kas ir izspēle un ko tā ēd, tad uz ikdienas noslodzi tā lielu ietekmi var arī neatstāt. Ja komanda mērķē uz panākumiem vai vismaz cienījamu pieredzi, tad nāksies pāris reizes nedēļā veltīt vakarus rakstiskās daļas veidošanai un mutiskajiem treniņiem. Atceros, ka, gatavojoties Dišlera izspēlei, ar komandu un treneri tikāmies vidēji 2 reizes nedēļā, lai analizētu iepriekš sagatavotos rakstisko daļu risinājumus, trenētu argumentācijas izklāstu, testētu cits citu uz jautājumiem un apspriestu jebkuru neskaidrību. Nedēļā izspēlei gatavojos aptuveni 10-15 h.

Beāte Petrone

LU JF SP 2020./2021. gada sasaukuma priekšsēdētāja

2021. gada Tiesībsarga tiesas procesa izspēles cilvēktiesībās finālistu komandas locekle,

nominācijas “Labākais orators” ieguvēja

Agris Ratniks

LU JF SP 2021./2022. gada sasaukuma priekšsēdētājs

2021. gada prof. K. Dišlera tiesas procesa izspēles konstitucionālās tiesībās uzvarētāju komandas loceklis, nominācijas “Labākais fināla orators” ieguvējs